Svētdien, 1.oktobrī, Rīgā notika Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 1.starptautiskās sacensības bērniem un jauniešiem ar suņiem „Labi audzināts draugs”. Pasākums tika rīkots Dzelzceļa muzejā, kas šķita ļoti labi piemērots šādu pasākumu organizēšanai. Piecu līdz desmit gadu vecuma grupā bija astoņi dalībnieki un desmit –  grupā no 10 līdz18 gadiem. Sacensību organizatori bija parūpējušies, lai tajās neviens nebūtu zaudētājs. Kopumā gaisotne bija ļoti pozitīva un draudzīga.

Tematiskais pasākums – pēdu meklēšana - Kleisti 3.09.

    Laiks bija jauks un cilvēki arī nebija pārāk daudz – līdz ar to katram bija iespēja pamēģināt kā viņa suns iet vai neiet pa pēdām. Bija iespēja arī uzdot vienkārši jautājumus par to, kas jāņem vērā sākot apmācīt sunīti. Bildes no pasākuma var apskatīt fotogalerijā . Tur mazā zeltainā retrīveru sunīte, kurai tikai 3 mēneši un arī taksīts, smuki iet pa pēdām.

    Viens no svarīgākiem principiem pēdu sunim - „acis ir lielākais ienaidnieks”, vai pārfrāzējot – suns, kās pēdas meklē ar acīm nav īsti pēddzinis. Citādāk ir pīļu medībās, kur sunim jāvēro apkārtne un jāskatās, kur nokritīs medījums. „Pēdu suns” savukārt iet pa pēdām un izmanto savas unikālās spējas ar degunu meklēt medījuma pēdas un un atrast to. Arī zeltainais retrīvers, kas pirmsākumos Anglijā tika veidots kā pozitīvs mednieka palīgs, var būt labs pēddzinis. Kā to vislabāk pateikt vai jaunais kucēns būs pēddzinis, vai viņam būs citas darba sunim raksturīgas īpašības? Nešaubīgi viens no pamatfaktoriem suņa potenciālajām spējām ir tas, ko un kā pratuši darīt un kas ir bijis iemācīts kucēna vecākiem. Šīs iemaņas tiek nodotas nākošām paaudzēm un tapēc viens no faktoriem par suņa poetnenciālajām spējām ir tas, ko prata suņa vecākiem. Par to, kā sākt sunim mācīt meklēt pēdas un kā padarīt pēdu meklēšanu sunim aizraujošu un interesantu, lūdzu padomu Latvijas robežšardzes kinologiem Valdim Bikovskim un Pāvelam.

    Vai mēs ar suni esam pozitīvi orientēta komanda?
    Suns jau no seniem laikiem ir bijis kā cilvēka kompanjons, palīgs medībās un ganos, mājas sargs. Suns nav kaķis, kuram apmācība nav tik svarīga, kā sunim. Var teikt, ka pozitīva, suni stimulējoša apmācība ir tikpat svarīga, kā suņa pareiza barošana. Dzīvniekam noteikti sagādā baudu kaut ko darīt kopā ar saimnieku pēc viņa pozitīva rīkojuma. Attīstoties modernām tehnoloģijām, iespējams, sargsuns vairs nebūs tik efektīvs kā, piemēram, “Falck apsargs” mājas apsardze, kā arī “Falck” pakalpojumi mēnesī noteikti izmaksās mazāk nekā suņa uzturēšana. Domājams, daudzi piekritīs, ka suņa iegāde, lai to turētu pie ķēdes, dzīvnieku garīgi degradē. Arī no suņa bara psiholoģijas viedokļa dzīvnieka turēšana pie ķēdes un liegšana tam būt kopā ar savu baru – ģimeni, kas suni pieņēmusi, ir absurda. To var uzskatīt par spīdzināšanu. Kā mēs varam sagādāt sunim prieku un otrādi?
    Suns ir arī kompanjons, kas noteikti radīs pozitīvas emocijas un, pareizi apmācīts, bez sišanas un pazemošanas, lai panāktu paklausību, iespējams, būs daudz uzticamāks, lai veiktu jebkādas kopīgas darbības. Tas būs gatavs izdarīt visu, lai tikai sagādātu savam saimniekam prieku. Suns viennozīmīgi ir ideāls kompanjons aktīvai atpūtai pie dabas. Latvijas Valsts robežsardzes (VRS) Kinoloģijas dienesta rīkotajos atlases pārbaudījumos NATO suņu biatlona sacensībām novēroju, ka tas noteikti sagādā prieku gan sunim gan saimniekam.

    - Ja sunītis nopirkts, kad sākas apmācība?
    - Apmācība sākas saimniekam. Kucēnam apmācību uzreiz sākt nevajag, lai kucēns spētu attīstīties, augt un būtu labs suns – personība. Un personību mēs nekādā gadījumā nedrīkstam apspiest. Lai kucēnam ar saimnieku un viņa ģimeni nebūtu savstarpēja konflikta, ir jārada tādi apstākļi, kas neļauj kucēnam nonākt pie krosenēm vai kabeļa. Ir nopērkami boksi, ja runa par dzīvokli, un voljēri, kas piemēroti lauku sētā. Var arī pats kaut ko līdzīgu sameistarot. Jāizveido sunim savu stūrīti mājās – tāpat kā mazam bērnam, lai viņš netiek visam klāt. Un nevis jābļauj vai jāiekausta – tas vispār neveicina labu savstarpējo kontaktu, jo tā Jūs “sabojāsiet” suni!

    Lai pasākums nebūtu vienkārši sanākšanā kopā, bet suņu saimnieki uzzinātu, ko vēl un kā var iemācīt sunim, tādējādi gan sev, gan sunim sagādājot interesantus brīžus. Savā pieredzē par suņu apmācību dalās ZAIGA un ALBERTS – profesionāls kinologs, kuram suņu apmācība un darbs ar suni ir ikdiena.
    Jau ievadā Zaiga uzsvēra, ka ikvienam sunim ir vairāk vai mazāk izteiktas medījuma dziņas, ko, pareizi virzot un attīstot, var izmantot, lai iemācītu sunim atrast jums pazudušus priekšmetus.