Kristīne Drevinska,

Jelgavas veterinārmedicīnas izglītības centra veterinārārsts,

veterinārmedicīnas maģistrs

-Vai sunim var dot to pašu, ko ēd cilvēks?

-Jā, bet jāatceras, ka suņa uzturam ir jābūt sabalansētam, t.i., tam jāsatur visas organisma dzīvības funkciju nodrošināšanai nepieciešamās barības vielas (olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus), kā arī vitamīnus un minerālvielas. Tas nozīmē, ka dzīvnieka īpašniekam ir jābūt ar labām zināšanām par suņa ēdināšanu, kā arī jāpārzina pārtikas produktu sastāvs, lai varētu izveidot savam mīlulim atbilstošu ēdienkarti.

-Kāda nozīme suņa uzturā ir olbaltumvielām?

-Olbaltumvielas organismā veic ļoti daudz funkciju, jo tās ietilpst dažādu fermentu, hormonu, organisma sekrētu, kā arī audu un orgānu sastāvā. Tā kā dzīvnieki atšķirībā no augiem nespēj paši veidot aminoskābes (olbaltumvielu sastāvdaļas), tās ir jāuzņem ar barību. Ja barībā trūkst proteīna, var būt daudzu organisma funkciju pavājināšanās un/vai nespēja veidot jaunus audus. Tas īpaši svarīgi ir augšanas, grūsnības un laktācijas periodā. Proteīns piedalās arī enerģijas veidošanā gadījumos, ja ar citām barības vielām nav nodrošināts nepieciešamais enerģijas līmenis.

-Tātad – tas ir galvenais audu un orgānu uzbūves materiāls un arī kā substrāts dažādiem ķīmiskiem procesiem, kas notiek suņa organismā, lai sagremotu barības vielas. Un kāda loma ir ogļhidrātiem?

-Ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots. Tiem ir arī ietekme uz gremošanas trakta funkcijām. Ir divi ogļhidrātu veidi: tie, ko dzīvnieki spēj sagremot (sagremojamie jeb šķīstošie), un nesagremojamie (nešķīstošie).

Sagremojamie (piemēram, ciete) ir enerģijas avots, bet nesagremojamie (piemēram, celuloze, pektīns) palīdz nodrošināt gremošanas trakta funkcijas. Nesagremojamos ogļhidrātus dēvē arī par šķiedrvielām, un atkarībā no daudzuma barībā tie veicina vai kavē zarnu darbību. Barība, kurā ir daudz šķiedrvielu, ir ar zemu enerģijas blīvumu, tādēļ nav piemērojama suņiem un kaķiem ar pastiprinātu nepieciešamību pēc enerģijas (slodze, augšana, grūsnība, laktācija). Toties dzīvniekiem ar lieko svaru šāda barība veicina svara samazināšanos, jo nesagremojamie ogļhidrāti nav enerģijas avots un kavē atsevišķu barības vielu (tauku, cukura u.c.) uzsūkšanos. Šajā gadījumā šķiedrvielu galvenā lomā ir barības apjoma jeb pamatmasas nodrošināšana. Tikai jāatceras par izēdināšanas normām!

Sagremojamie ogļhidrāti ir relatīvi lēts kaloriju avots un tādēļ komerciālās barības satur procentuāli lielu daļu šo ogļhidrātu.

-Ja ogļhidrātu uzturā ir par daudz, tad tas var veicināt aptaukošanos?

-Tieši sagremojamie ogļhidrāti ir viens no galvenajiem aptaukošanās cēloņiem.

-Tas ir līdzīgi kā cilvēkam?

-Jā.

-Kāda nozīme suņa uzturā ir taukiem?

-Tauki uzlabo ēdiena garšu, tie ir vajadzīgi, lai zarnu traktā varētu uzsūkties taukos šķīstošie vitamīni (A,D,E un K). Tie ir arī nepiesātināto taukskābju avots, kas nepieciešamas dažādu organisma funkciju, t.sk. reproduktīvo, nodrošināšanai. Tauki ir ļoti labs enerģijas avots, jo nodrošina 2,5 reizes vairāk enerģijas nekā proteīns vai ogļhidrāti.

-Kādai jābūt šo komponentu attiecībai normālai suņa attīstībai dažādos tā dzīves posmos?

-Veciem suņiem proteīns ir jāierobežo, jauniem tas vajadzīgs vairāk. Pieaugušam sunim, kam nav liela slodze, piemēram, mājas mīlulim, – 18-20 procenti proteīna, 5-20 procenti tauku. Katrā gadījumā – jaunam vajag vairāk, augšanas laikā kucēniem vajag ap 30 procentus proteīna.

Visu barības vielu attiecība un daudzums ir atkarīgs no suņa vecuma, dzīvesveida. Piemēram, pieaugušam sunim aptuvenais barības sastāvs varētu būt šāds: 18-20% proteīna, 5-20% tauku un 60-75% ogļhidrātu. Šo dažādu komponentu procentuālais sastāvs ir variējams. Ja dzīvniekam ir pastiprināti nepieciešama enerģija (piemēram, dienesta suņiem, arī augšanas periodā, laktācijas laikā), jāizvēlas barība ar lielāku enerģētisko blīvumu, piemēram, barība ar lielāku tauku saturu. Mājas mīlulim ar minimālu fizisko slodzi piemērota barība ar mazāku tauku saturu un lielāku šķiedrvielu saturu. Protams, nevajag aizmirst arī par vitamīniem un minerālvielām. Lielāks proteīna daudzums barībā vajadzīgs periodos, kad intensīvi notiek audu veidošanās, t.i., augšanas un grūsnības laikā. Tad proteīna daudzums barībā var būt pat līdz 30%.

-Ir dzirdēti dažādi viedokļi par kucēna barošanu. Kā ir pareizi?

-Katrā vecumā un noteiktam dzīvnieka svaram vajadzīgs noteikts enerģijas daudzums. Ir speciālas formulas, kā aprēķināt nepieciešamo enerģiju. Galvenais ir saņemt augšanai nepieciešamo enerģijas daudzumu, bet vienlaicīgi jābūt sabalansētam proteīna, ogļhidrātu, tauku, minerālvielu daudzumam. Ja suns ir aktīvs vai tā ir grūsna vai barojoša kuce, tad būs nepieciešams lielāks kaloriju daudzums. Savukārt, ja suns mājās tikai guļ, tad pat mazāk, nekā noteiktajā normā minēts.

-Laikam nav pareizi atstāt barību sunim, lai viņš nāk un ēd, cik vien grib?

-Tas atkarīgs no suņa, jo ir tādi, kas ēdīs tikai tik daudz, cik viņiem vajag. Bet ir arī tādi, kuri apēdīs visu, ko viņiem iedos, un paprasīs vēl – gluži tāpat kā cilvēks.

-Cik bieži jābaro pieaudzis suns?

-Tas ir diezgan individuāli, jo var barot arī vienu reizi, un tajā pat laikā sunim būs normāls svars. Bieži vien tas atkarīgs no suņa saimnieka dzīvesveida. Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pieaudzis suns jābaro divas reizes dienā. Ēdināšanā galvenais ir barošanas režīma ievērošana, enerģētisko vajadzību nodrošināšana un sabalansēts barības sastāvs.

-Ir vai nav pareizi suni barot starp ēdienreizēm? Citi nevar atturēties no tā, ja sunītis nāk un skatās acīs, prasa.

-Suņu audzētāji apgalvo, ka tas nav pareizi. Nevajadzētu ļaut suņiem atrasties tur, kur cilvēki ēd, jo suns noteikti skatīsies un prasīs.

-Tas droši vien ir viens no iemesliem, kādēļ suns mēdz aptaukoties?

-Tā ir, jo tad, ja saimniekam pajautā, ko un cik bieži viņš sunim dod ēst, parasti nosauc sauso barību, konservus vai mājas ēdienu divas trīs reizes dienā. To, ko dod starp ēdienreizēm, par barību nez kāpēc neuzskata.

-Runājot par profesionālo barību, kāda loma vitamīniem, mikroelementiem? Droši vien dažādos vielmaiņas procesos?

- Vitamīniem un minerālvielām organismā ir daudz un dažādas funkcijas. Piemēram, A vitamīns ir nepieciešams normālām redzes, dzirdes orgānu un gļotādu funkcijām, K vitamīns – asins recēšanas procesos, B grupas vitamīni piedalās vielmaiņas nodrošināšanā utt. Savukārt kalcijs un fosfors vajadzīgs skeleta attīstībai, dzelzs ir nozīmīga hemoglobīna sastāvdaļa, cinks nepieciešams organisma imūnsistēmas funkciju nodrošināšanai utt. Tikai vitamīnu vai minerālvielu trūkuma dēļ radušās problēmas ir ļoti retas. Biežāk ir pretēja situācija, kad patoloģijas rada pārāk liels vitamīnu vai minerālvielu daudzums barībā.

- D3 vitamīns un kalcijs attīstības procesā ir ļoti svarīgs?

-Vēl, protams, arī fosfors, varš, jods, A vitamīns. Svarīgi  augšanas un attīstības periodā ir visi vitamīni, mikro un makroelementi.

-Kas notiek tad, ja kaut kas pietrūkst?

-Ir traucēta normāla organisma attīstība, bet tas atkarīgs no tā, kas un cik lielā mērā pietrūkst. Piemēram, ja trūkst kalcija un fosfora vai arī tad, ja to attiecība barībā ir nepareiza, novēroti skeleta attīstības traucējumus. Kalcija barībā ir jābūt tikpat daudz, cik fosfora, vai pat nedaudz vairāk. Ja trūkst, piemēram, A vitamīna, var rasties redzes traucējumi, bet ja trūkst D vitamīna, – rahīts vai osteomalācija (pieaugušiem) utt.

-Kad sunim mainās zobi, vajagot uzturā vairāk kalcija, arī D3 vitamīna. To var pārdozēt?

-Tas ir nepareizs pieņēmums, jo profesionālajā barībā ir mikroelementi un vitamīni, kas sunim vajadzīgi konkrētajā vecumā. Ja izmanto profesionālo barību, kas atbilst suņa vecumam, tos nekādā gadījumā nedrīkst dot papildus.

-Un kāda ir fosfora loma kaulu attīstībā?

-Svarīgi, lai fosfors un kalcijs barībā ir pareizā attiecībā. Profesionālajā barībā tā tam būtu jābūt. Fosfora deficīts suņiem kaķiem novērojams reti, lielāka problēma tā ir zālēdājiem. Relatīvu fosfora deficītu drīzāk rada izteikts kalcija pārākums barībā (piemēram, ja pievieno krītu – piedevas, kas satur tikai kalciju). Tad šāds fosfora deficīts ir rahīta cēlonis.

-Vai tad, kad sunim šķiļas zobi, tam vajag vairāk kalcija?

-Jauniem suņiem vajag vairāk, jo attīstās kauli, taču papildus dots kalcijs palīdz maz. Pārmērības arī nav labas, un kalcija pārākums rada vairākas nopietnas kaulu un locītavu problēmas, un tas ir arī viens no gūžu displāzijas cēloņiem.

-Kā var noteikt, kad kucēnam vai sunim ir liekais svars?

-Pieaugušiem suņiem ir vieglāk to noteikt, jo ir tabulas, kurās parādīts, kāds ir normāls svars katrai šķirnei. Kucēnam ir labāk būt vājākam. Katrā ziņā sunim jābūt tādam, kam viegli var sataustīt ribas.

Ideāls svars
 Aptaukošanās
 
   
       

-Tātad nebūs slikti, ja sunim attīstības posmā dod drusku mazāk ēst, nekā vairāk?

-Domāju, ka par sliktu tas nebūs. Patoloģijas, kas radušās kaut kādu vielu deficīta dēļ, ir ārstējamas ar sabalansētu uzturu. Savukārt, ja cēlonis ir kaut kā pārākums, izmaiņas bieži vien ir neatgriezeniskas.

-Ko darīt, ja kucēna vai suņa svars ir pārāk liels? Samazināt barības daudzumu?

-Galvenie aptaukošanās cēloņi ir pārāk maza aktivitāte un pārāk daudz barības.

-Bet ja suns jau ir kļuvis resns? Vai tad likt viņam vairāk skriet?

-Liela slodze arī nav laba, īpaši, ja jau ir kādas kaulu un locītavu problēmas. Tāpēc nevajag skriet, bet gan staigāt vai, vēl labāk, peldēt.

-Un ja man šķiet, ka suns pietiekami daudz kustas, saņem pat mazāku uztura normu nekā būtu vajadzīgs attiecīgajā vecumā, taču tāpat ir resns?

-Ir šķirnes, kam var būt tendence aptaukoties. Tam noteikti ir saistība ar hormonālo sistēmu. Lai gan suņu barības normas ir izrēķinātas un uzrādītas, tās tomēr ir individuālas. Ir dzīvnieki, kam jādod vairāk, un tādi, kam deva jāsamazina.

-Kuru no uzturvielām var pārdozēt?

-Jebkuru. Piemēram, dodot ilgstoši pārāk daudz proteīna, palielinās risks iegūt nieru slimības, savukārt pārāk daudz tauku var radīt aizkuņģa dziedzera iekaisumu, arī aptaukošanos, bet ogļhidrāti – aptaukošanos.

-Kādu barību sunim labāk dot – mājās gatavotu no svaigas gaļas, dārzeņiem, vai pirkt sauso vai konservēto barību?

-Labāk dot profesionālo sauso barību, īpaši augšanas periodā. Ja dod mājās pašu gatavoto, tad jāsastāda ēdienkarte un jāizrēķina, cik daudz gaļas, dārzeņu, makaronu var dot, cik vajag pievienot vitamīnu un minerālvielu piedevu. Ja jūs to varat, tad droši dodiet mājas ēdienu. No profesionālajām – sausā barība ir ekonomiski izdevīgāka, jo konservos ir daudz ūdens un jūs maksājat arī par to. Turklāt, barojot ar konserviem, nepieciešams lielāks to daudzums. Tomēr galvenais, lai tie būtu kvalitatīvi. Firmām, kas ražo profesionālo suņu barību, konservu nav daudz, un ja tie ir, tad parasti domāti ārstnieciskiem nolūkiem.

-Dzirdēts dažu cilvēku viedoklis, ka sausā barība suņiem rada nieru problēmas, veidojas nierakmeņi.

-Ja dod sauso barību, suni vienmēr jānodrošina ar ūdeni. Barību var arī mitrināt. Suņiem problēmas ar nierakmeņiem nav bieži. Tas vairāk attiecināms uz kaķiem, tāpēc tiem labāk izvēlēties konservus, nevis sauso barību. Suņiem sausā barība ir tikai viens no iespējamajiem nierakmeņu cēloņiem.

-Kāda nozīme ir glikozamīnam, kas tagad pievienots daudzu profesionālo barību sastāvam?

-Tas aizsargā locītavu skrimšļus – veicina to atjaunošanos un normālu funkcionēšanu. Glikozamīns neizslēdz gūžu displāzijas attīstību, bet var aizkavēt tās attīstību vai atvieglot dzīvnieka stāvokli, ja patoloģija jau ir izveidojusies.

-To var uzskatīt par pārtikas piedevu?

-Jā. Locītavu problēmu gadījumos tas dod efektu, bet tikai tad, ja lieto ilgstoši. Problēmu neizārstē, bet atvieglo stāvokli.