Kāpēc nolēmāt uzņemt zelta retrīveru savā ģimenē? Jūs droši vien gribējāt kompanjonu, draugu un uzticamu biedru. Jūs, iespējams, gribējāt suni, ar kuru kopā visu darīt – skriet pa pludmali, ķert tenisa bumbiņas un rāpties kalnos. Lai to visu darītu, jūsu zelta retrīveram vajadzīga apmācība.

Sāciet jau agri apmācīt savu kucēnu, lai izaudzinātu uzvedīgu mājdzīvnieku.
    Daudzi suņu īpašnieki neatzīst, ka viņu sunim vajadzīga apmācība. „Viņš dara visu, ko lieku,” viņi saka. Tomēr, kad tiek uzdoti konkrēti jautājumi par viņu suņu uzvedību, atbilde ir citāda. Mācīts suns neleks virsū cilvēkiem, nejoņos laukā pa durvīm ikreiz, kad tās atveras, un nepārmeklēs atkritumu tvertni.

    Arī suņu īpašnieki var gūt labumu no apmācības. Viņi apgūst metodes, kā mācīt savu suni, kā uzslavēt viņu un motivēt uzvesties labi. Viņi arī iemācās novērst problemātisku uzvedību un labot kļūdas, ka mēdz gadīties.

    Suņu apmācība nav tikai tradicionālās komandas sēdēt, gulēt, stāvēt un nākt. Suņa apmācība nozīmē iemācīt jūsu zelta retrīveram, ka viņš dzīvo jūsu mājā, nevis savējā. Tas nozīmē, ka jūs nosakāt mājas likumus, bet no viņa gaida, ka viņš ievēros šos likumus. Tas nepārvērtīs jūsu zelta retrīveru par spalvainu robotiņu, bet liks sunim paraudzīties uz jums jaunā gaismā. Apmācības rezultātā arī jūs uztversiet viņu mazliet citādi. Suņa apmācība nav tikai tas, ko jūs darāt savam sunim, bet gan tas, ko jūs darāt abi kopā.

    Apmācība palīdz jums veidot attiecības ar savu suni. Šīs attiecības balstās uz uzticību, pieķeršanos un savstarpēju cieņu. Apmācība var palīdzēt jūsu sunim kļūt par jūsu labāko draugu, labi audzinātu kompanjonu, ar kuru kopā ir patīkami pavadīt laiku un kurš neliks jūsu asinīm vārīties!

Apmācības metodes
    Runājiet ar vairākiem suņu treneriem (cilvēki, kas apmāca suņus) vai suņu dresūras instruktoriem (cilvēki, kas māca suņu īpašniekiem apmācīt savu suni pašiem) un pajautājiet, kā viņi māca, un jūs uzzināsiet tikpat daudz dažādas metodes. Jebkurš treneris vai instruktors, kurš ar to nodarbojas jau ilgāku laiku, izstrādā sev piemērotu metodi. Katra metode balstās uz trenera personību, apmācības tehniku, pieredzi un viņa uzskatiem par suņiem un suņu apmācību. Jebkura metode vienam trenerim var būt ļoti piemērota, bet citam – nekam nederīga.

    Tā kā tehniku, stilu un metožu ir tik daudz, izvēlēties konkrētu instruktoru dažreiz var būt grūti. Svarīgi ir saprast dažādās metodes, lai jūs varat pieņemt saprātīgu lēmumu.

    Pastāv daudzi veidi, kā apmācīt jūs zelta retrīveru. Visām apmācības metodēm jābūt ar vienu mērķi – uzaudzināt savu suni par labāku mājdzīvnieku un kompanjonu. Jums piemērota apmācības metode būs individuāla, un tā ir jāapspriež ar profesionālu suņu instruktoru.
Apmācība jūs ar savu zelta retrīveru izejat kopā kā komanda. Izmantotajām metodēm vajadzētu būt patīkamām jums abiem.

Piespiedu apmācība (“policistu metode”)
    Piespiedu apmācība ir metode, kad sunim liek uzvesties labi. Parasti tā balstās uz uzspiešanu, brīžiem pat ar varu. Šādu apmācību bieži izmanto armijas vai policijas suņiem, un tā ir visai efektīva suņiem ar smagu raksturu un spēcīgu gribu. Vairumā gadījumu tā nav labākā apmācības metode maigākiem suņiem. Daudziem suņu īpašniekiem nepatīk šāda veida dresūra, jo uzskata to par pārāk varmācīgu. Vairumam zelta retrīveru šī apmācības tehnika bieži ir pārāk nežēlīga.

Stimulējošā apmācība
    Šī apmācības metode ir tieši pretēja piespiedu apmācībai – tā vietā, lai liktu pareizi uzvesties, sunim stimulē vai iedrošina vēlamo uzvedību. Atkarībā no instruktora, šeit reti vai nemaz netiek labota uzvedība. Šī apmācības tehnika ir piemērota kucēniem, maigākiem suņiem un brīžiem arī īpašniekiem, kuriem nepatīk jebkāda dresūra. Diemžēl šī tehnika nav piemērota pilnīgi visiem suņiem (ne visiem zelta retrīveriem), jo daži zelta retrīveri var savā labā izmantot dresūras vai disciplīnas trūkumu.

Kaut kur pa vidu
    Vairums instruktoru izmanto metodes, kas ir kaut kas vidējs starp abām augstāk minētajām. Stimulējošā apmācība tiek izmantota, kad vien iespējams, bet piespiedu apmācība – pēc nepieciešamības. Variāciju var būt daudz, jo daži treneri vairāk sliecas uz piespiedu apmācību, kamēr citi to izmanto iespējami retāk.
Ideāla apmācības metode jums (un jūsu sunim) būs tāda, kas jums nesagādās nepatīkamus brīžus un dos vēlamos rezultātus. Arī jūsu sunim veiksmīgi jātiek galā ar jūsu izraudzītajām metodēm – strādājot ar smaidu un viļājot asti.

Nodarbības grupā vai privātstundas?
    Gan nodarbībām grupā, gan privātstundām ir savas priekšrocības un trūkumi. Grupu nodarbībās suns iemācās labi uzvesties citu kairinājumu klātbūtnē, jo īpaši citu suņu un cilvēku tuvumā. Tā kā pasaulē ir daudz lietu, kas var novērst jūsu suņa uzvedību, tas var noderēt vairumam suņu un cilvēku. Turklāt grupu nodarbības suņu saimniekiem var kļūt par īstu grupu terapiju. Saimnieki var dalīties savās veiksmēs un neveiksmēs, kā arī iedrošināt un atbalstīt viens otru.

    Grupu nodarbību trūkums ir tāds, ka dažiem suņiem uzmanību novērsošo faktoru ir pārāk daudz. Daži suņi vienkārši nespēj koncentrēties, jo īpaši sākumā. Šiem suņiem lieti noderētu dažas privātstundas, lai vēlāk viņi jau varētu pievienoties grupas nodarbībai. Suņiem ar smagām uzvedības problēmām – jo īpaši, agresiju pret citiem suņiem vai cilvēkiem – šo pašu iemeslu dēļ vajadzētu izvairīties no nodarbībām grupā.

    Privātstundas noderēs suņiem ar specifiskām problēmām, piemēram, agresīva uzvedība. Privāta apmācība ir piemērota arī suņiem, kuri grupā nespēj koncentrēties, un suņu saimniekiem, kuri kautrējas runāt grupā. Privātstundu trūkums ir tas, ka tur nav faktoru, kas novērstu uzmanību, un daudziem instruktoriem privātstundu mērķis ir sagatavot suni un suņa saimnieku tiktāl, lai viņi varētu pievienoties grupu nodarbībām.