Viens no svarīgākiem principiem pēdu sunim - „acis ir lielākais ienaidnieks”, vai pārfrāzējot – suns, kās pēdas meklē ar acīm nav īsti pēddzinis. Citādāk ir pīļu medībās, kur sunim jāvēro apkārtne un jāskatās, kur nokritīs medījums. „Pēdu suns” savukārt iet pa pēdām un izmanto savas unikālās spējas ar degunu meklēt medījuma pēdas un un atrast to. Arī zeltainais retrīvers, kas pirmsākumos Anglijā tika veidots kā pozitīvs mednieka palīgs, var būt labs pēddzinis. Kā to vislabāk pateikt vai jaunais kucēns būs pēddzinis, vai viņam būs citas darba sunim raksturīgas īpašības? Nešaubīgi viens no pamatfaktoriem suņa potenciālajām spējām ir tas, ko un kā pratuši darīt un kas ir bijis iemācīts kucēna vecākiem. Šīs iemaņas tiek nodotas nākošām paaudzēm un tapēc viens no faktoriem par suņa poetnenciālajām spējām ir tas, ko prata suņa vecākiem. Par to, kā sākt sunim mācīt meklēt pēdas un kā padarīt pēdu meklēšanu sunim aizraujošu un interesantu, lūdzu padomu Latvijas robežšardzes kinologiem Valdim Bikovskim un Pāvelam.
Sunim, kam spēlēšanās ar mantiņu nav tik aizraujošs notikums, ka dzīvnieks būtu gatavs darīt visu, lai tiktu pie mantiņas, var izmantot barību, vislabāk – kādu kārumu, kas nav ikdienas barībā, piemēram, desu. To saliek pēdās, barības gabaliņus iespiežot zemē, ejot atmuguriski un liekot pēdu pie pēdas, jo tā desiņu var labāk iespiest zemē zem katras pēdas un ir ērtāk pašam. Tad sunim liek ar degunu meklēt desu. Liekot lielākus soļus, sunim būs grūti atrast pēdas un tas sākumā nebūtu pareizi. Šādu pēdu celiņu sākumā neliek garāku par 10 metriem. Celiņa beigās var būt kāds lielāks apbalvojums. Kad suns saprot, kā jāmeklē pēdas, tad trasi pagarina, pēdas liekot apmēram pirmos 2 m, tad 2 m pedās neliek barības gabaliņus, pēc tam – atkal 2 m pēdas ar barību utt. Tam jāstimulē suni strādāt ar degunu. Kā vienmēr – beigās atkal noliek apbalvojumu par darbu, piemēram, garšīgus konservus. Kad suns jau apguvis pēdu meklēšanas iemaņas, tālākā apmācības procesā var arī iesmērēt apavu zoles ar desu un noiet kādu gabalu,veidojot pēdu celiņu. Svarīgi, lai sākumā suns, pa pēdām neskrien. Ja tomēr tā notiek, dzīvnieku paņem aiz pavadas vai arī to izvelk sunim gar kāju, lai apgrūtinātu skriešanu Jo pat apmācīts suns, pēdas meklējot, skrien un var paskriet garām vietai, kur pēdas pagriežas. Tās tiek pazaudētas un ir jāatgriežas atpakaļ. Dzīvniekam tas prasa papildu enerģiju. Jo vecākas pēdas, jo labāk ir iet lēnām – tad arī sunim vieglāk uztvert detaļas. Ja suns nepievērš uzmanību barībai un ir ļoti rotaļīgs, bet savas spēļmantiņas iegūšana, lai paspēlētos, izvēršas gandrīz vai par apsēstību (labā nozīmē), tad labāk izmantot to . Var ņemt trīs bumbiņas un likt tās ik pēc 2 m, noslēpjot (apklājot ar zāli) tā, lai suns tās neredz, citādi iemācīsies meklēt ar acīm. Un jāskatās kā suns meklē šīs bumbiņas – viss ir pareizi, suns iet pa pedām
un bumbiņas ir atrastas, kas tad arī ir suņa apbalvojums Un šinī brīdī, sākot iet pareizi pa pēdām, kad bumbiņas atrastas, šī īsā apmācība beidzas ar sunim pozitīvu noskaņu un vēlēšanos to darīt vēl, lai nākošajā pēdu apmācības reizē suns to darītu atkal ar sakāpinātu interesi, neskatoties uz to, ka sākumā tas reizēm neprasa vairāk kā minūti. Nedaudz pārspīlējot, var sacīt, ka acis ir pēdu suņa ienaidnieks! Vislabāk, ja zāle ir apmēram 15-20 cm gara, jo tādā pēdas labāk saglabājas. Arī rasā pēdu celiņā smarža izdalās spēcīgāk. Kad sāk apmācības, vislabākais ir bezvējš un pēdas likt īsu gabalu kā minēts iepriekš. Ziemā nav ieteicams sākt mācīt meklēt pēdas, jo tās sniegā ir lieliski redzamas. Toties sunim ir viegli pēdas meklēt, kad uznāk pirmais sals, – pēdas piesalst, bet, uznākot atkusnim, pēdām smarža pēc vairākām stundām ir gandrīz kā svaigām. Nav ieteicams mācīt meklēt pēdas gar žoga malu, jo tad suns šo procesu katrreiz var asociēt ar žogu, kas iet paralēli pēdām . Un arī tad suns meklēšanu daļēji veic ar acīm, nevis ar degunu, kas ir nepareizi. Jāseko, lai sunim pamatinterese rodas uz pēdu meklēšanas galamērķi. To panāk, apmācībām izvēloties dažādas vietas, lai sunim šis process katru reizi būtu kaut kas jauns un aizraujošs. Pēdas liek dažādās vietās un dažādā garumā. Piemēram, vienā treniņā suns noiet 10 m, un ar to pēdu meklēšanu tanī dienā beidz. Kad sunim ir maksimāli sakāpināta interese par pēdu meklēšanu, tad pastiprināta interese saglabājas arī nākamajā reizē. Arī vilks pēdas dzen, līdz dabū savu upuri un apēd. Ja pēdas nedzen, – arī medījumu neatrod. Ja sunim pēdu meklēšanas dziņas ir vājas, tad ieteicams saimniekam aiziet projām tā, ka nav redzams, un otrs cilvēks sunim mēģina norādīt pēdas, pa kurām var atrast saimnieku, kurš, piemēram, paslēpies aiz koka. Pēdu sunim meklēt ar acīm ir aplami un LIELA kļūda. Saimnieka pazušana ir liela motivācija viņu atrast, bet jāstimulē, lai suns meklējot saimnieku izmanto savu degunu. Kad sāk meklēt pēdas, svarīgi, lai pļavu nebūtu nopēdojuši suņi un citi dzīvnieki. Viens no veidiem, ko izmanto dienesta kinologi Vācijā un Somijā, ir pēdu meklēšana pavasarī jauno ziemāju laukā. Tur ir labāks segums, un cilvēks, nevis suns var saskatīt pēdu nospiedumus. Tādējādi var labāk izsekot, kā suns iet pa pēdām. Var sākumā parādīt meklējamās personas kurpi vai zeķi, lai suns pēdas smaržu saistītu ar šo priekšmetu. Mežā ir viegli meklēt sūnās, kur paliek vizuāli labs nospiedums. Apmācība profesionālam sunim pēddzinim ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Pēdas „uzlikt” 5 km garumā ir ļoti sarežģīti. Jārēķinās gan ar to, ka var uznākt lietus un tad šis 5km posms ir „sabojāts” un jāsāk viss no jauna. Ar suni var noskriet 10 km un viņš nogurst, bet tas ir citādāk nekā tad, ja dzīvnieks pūlas meklēt pēdas, izmantojot degunu. Labam sunim jāprot atrast pēdas arī pēc 10 stundām, protams, ja tai laikā nav bijis lietus, jo tad viss pasākums ir vējā. Vecākās pēdās, pa kurām ir gājis Pāvela suns , ir 18 stundas. Šīs pašas suņa deguna īpašības tiek izmantotas arī cilvēku un priekšmetu meklēšanai. Un ja pēdu meklēšans apmācība tiek veikta suni nepārslogojot (pārtraucot tanī brīdī kad sunim vislielākā interese), Jūs noteikti pēc kāda laika sev blakus redzēsiet īstu aizrautīgu pēddzini, kas to darīs ar patiesu interesi. |