Kas noteikti jāzin iegādājoties Zelta retrīveru?   
Jurista viedoklis par suņu klubiem un šķirnes suņu audzēšanu Latvijā.
*

 Patērētāju tiesību aizsardzības centra (www.ptac.lv) viedoklis par suni kā preci **

 

    Noteikti aprunājieties ar vairākiem godīgiem un pieredzējušiem zelta retrīveru audzētājiem, ja esat nolēmis iegādāties labsirdīgo zelta retrīveru kā savu ģimenes draugu. Šī šķirne nederēs kā mājas sargs pārlieku lielās draudzības dēļ!
Atcerieties, ka iegādājoties sunīti, Jūs uzņematies atbildību par šo Jūsu jauno ģimenes locekli visā suņa mūža garumā (apm. 10 –15 gadi). Tā nav mīkstā rotāļlieta ar ko var paspēlēties, kas var apnikt vai aizmirsties. Tas ir Jūsu jaunais raugs, kas prasa lielu uzmanību!
Pajautājiet suņu audzētājam:
    1. Vai suņu audzētājs var uzrādīt suņu vecāku veselības pārbaudes dokumentus ar šai sugai raksturīgām iedzimtām problēmām, kas ir gūžas locītavas displāzija (GD) un acu problēmas. Ideālā varianta, ja suņa vecākiem locītavu displāzijas tests gūzas locītavām ir A pakāpe (displāzijas nav) un elkoņa locītavām 0 pakāpe, kas norāda, ka kucēna vecākiem displāzijas nav. Gūžas locitavas displāziju apm. 2 mēnešu vecumā, kad mazais Zelta Retrīvers dodas uz jaunajām mājām, parsti neredz, bet sunītim attīstoties var parādīties simptomi, kas liecina par nepareizi izveidotu gūžas locītavu. (Suņiem bez iedzimtas predispozīcijas uz šo slimību neveidojas GD ). Ja suņu vecākiem šī problēma ir izteikta tik niecīgi, kas atļauj radīt pēcnācējus, tad Jūsu sunītim iespēja attīstīties šādai paatoloģijai būs mazāka. Šāda veselības pārbaude nemaksā vairāk kā 40,- Ls katram sunīša vecākam un jebkurš suņu audzētājs to var finansiāli atļauties un tas ir viņa pienākums krustot veselus suņus un izdarīt visu, lai izvairītos no iespējamu iedzimtu saslimšanu nodošanas pēcnācējiem.
    2. Ja kucēna īpašnieks nevar uzrādīt suņu vecāku veselības pārbaudes dokumentus vai par suņa vecāku veselību runājot saka, ka kucēns būs vesels, jo vecāki ir vairāku suņu izstāžu čempioni – neiegādājieties kucēnu no šāda suņu audzētāja!
    3. Tāpat neiegādajaties sunīti no suņu audzētāja, kurš apgalvo, ka kāds no vecākiem ir atvests no ārzemēm, ir vesels, bet par šī vecāka veselības stāvokli nav ziņu!
    4. Pavaicājiet vai šis audzētājs varētu Jums rekomendēt aprunāties ar kādu no iepriekšējo metienu kucēnu īpašniekiem, lai tie izteiktos gan par saviem sunīšiem gan par audzētāju, cik tas bijis atsaucīgs, kad sākotnējā kucēna attīstības periodā ir bijuši jautājumi par sunīša barošanu, vakcinēšanu u.tml.
    5. Rūpīgs, suņus mīlošs suņu audzētājs Jums uzdos ļoti daudz jautājumus, lai noskaidrotu, vai tiešām zelta retrīvers ir piemērots Jūsu dzīves stilam. Šinī gadījumā necentieties ieņemt sarunā aizsargājošu pozīciju, bet atbildiet uz jautājumiem godīgi par jaunā kucēna dzīves apstākļiem. Ja kāda iemesla dēļ šāds acīmredzami rūpīgs, godīgs un pieredzējis suņu audzētājs Jums saka, ka viņa zelta retrīvera kucēni Jūsu dzīves stilam nav piemēroti, nepavainojaties – viņš savus suņus pazīst labāk nekā Jūs un vēlas, lai kucēniem būtu labi jaunajās mājās ar jauno saimnieku. Iespējams viņš ieteiks Jums pēc savas pieredzes kādu citu suņu šķirni, kas Jums būtu piemērotāka?

Jurista viedoklis par suņu klubiem un šķirnes suņu audzēšanu Latvijā.*

    Kādu atbildību var prasīt no šķirnes suņu audzētāja un kas reglamentē škirnes suņa pircēja un pārdevēja savstarpējās attiecības.

    Suņu klubu darbību regulē attiecīgi likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” normas, Biedrību un nodibinājumu likums, Biedrību un nodibinājumu spēkā stāšanās kārtības likums. Klubi darbojas saskaņā ar statūtos (līgumā) noteiktajiem darbības mērķiem un funkcijām, kuri nedrīkst būt pretēji spēkā esošajām normām. Latvijā nav normatīvu aktu, kas īpaši regulētu suņu klubu darbību. Tas skaidrojams ar to, ka darbošanās dzīvnieku audzētāju organizācijās un dzīvnieku auzdēšana ir brīvprātīga nodarbošanās.
Vairums Latvijas suņu klubu ir dalībnieki Starptautiskās kinoloģijas federācija un Starptautiskā kinologu asociācija. Līdz ar to Latvijas suņu klubu darbības noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar iepriekš minēto starptautisko organizāciju līgumiem.

    Ņemot vērā to, ka suņu klubi galvenokārt darbojas tādās jomās kā suņu un kaķu selekcija, dzīvnieku šķirnes apliecinošu dokumentu izsniegšana, tirdzniecība, demonstrēšana publiskās izstādēs, apmācība un suņu psiholoģiskā testēšana, uz tiem attiecas normatīvie akti, kas nodrošina visu sugu dzīvnieku labturību (dzīvnieka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums) un aizsardzību.
Dzīvnieku labturību un aizsardzību regulē Dzīvnieku aizsardzības likums un Veterinārmedicīnas likums. Tiesiskajās attiecības starp suņu klubu un suņa īpašnieku, piemērojamas Civillikuma un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz īpašas prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, testēšanai, apmācībai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publikās izstādēs, prasības bīstama suņa turēšanai, kā arī mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus. Dzīvnieku aizsardzības likums deleģē Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgu normatīvo bāzi likuma īstenošanai dzīvē. Lai gan likuma īstenošanai paredzētie Ministru kabineta noteikumi bija jāapstiprina līdz 2003. gada 1. jūlijam, pašlaik noteikumi vēl nav stājušies spēkā.

    Tuvāko mēnešu laikā paredzams, ka tiks pieņemti Zemkopības ministrijas sagatavotie noteikumu projekti:
“Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi”, “Par izstādēm, izsolēm un citiem pasākumiem ar dzīvnieku piedalīšanos” un “Kārtība, kādā suns tiek atzīts par bīstamu”.

    No suņu klubiem suņa īpašnieks var prasīt, lai atbilstoši starp īpašnieku un klubu noslēgtā līguma normas tiktu ievērotas. Suņu kluba tiesiskajās attiecības piemērojamas Civillikuma Saistību tiesību daļas normas. Šeit būtu jāraugās no konkrētās pretenzijas par pakalpojumu vai pašu suni kā preci. Vēršoties ar pretenzijām pret suņu klubu, suņa īpašniekam būtu jāizvērtē viņa tiesību aizskāruma raksturs un smagums. Bez konkrētu strīdu aplūkošanas nav iespējams noteikt, ko suņa īpašnieks var prasīt no suņu kluba.

    Kā trūkums suņu klubu pašreizējam tiesiskajam regulējumam atzīstama normatīvo aktu trūkums, kas regulētu suņu klubu veiktās darbības un to uzraudzību un kas nodrošinātu dzīvnieku tiesības un neradītu draudus apkārtējais sabiedrībai.
Kā viena no jomām, kur arī pastāv trūkumi ir veterinārmedicīna. Suņu klubi bieži ietver savos noteikumos atļauju veikt visiem vienas šķirnes suņiem ķirurģiskas operācijas, kas ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 18. pantu un Veterinārmedicīnas likuma 57.1 punktu.
Nepastāv normatīvs regulējums par suņu un kaķu selekciju, demonstrēšanu publiskās izstādēs, apmācību un suņu psiholoģisko testēšanu. Tā kā nav speciālas normas, kas regulētu iepriekš minētos jautājumus, piemērojams Civillikuma normas.

    Tā vietā, lai deleģētu daļu kontroles funkciju suņu audzēšanas jomā pašām sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām, valdība ir izlēmusi piešķirt kontroles funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un pašvaldībām. Līdz ar minēto noteikumu projektu stāšanos spēkā Veterinārā dienests izstrādās uzraudzības programmu noteikumos noteikto prasību ieviešanai un izpildes kontrolei.
Nav noteikumu, kas īpaši regulētu suņu klubu civiltiesisko atbildību. Kārtību, kādā neapmierinātais suņu īpašnieks varētu vērsties ar civiltiesiska rakstura pretenzijām pret suņu klubu (sakarā ar konstatēto slimību vai šķirnes neatbilstību) regulē Civillikuma un Patērētāju tiesību aizsardzības likums.
Piemēram, lai persona iegūtu īpašumā suni, tai nav nepieciešami dzīvnieka šķirnes dokumenti. Strīdi par suņa šķirnes neatbilstību vai sunim konstatētajiem citiem trūkumiem būtu risināmi, pamatojoties uz Civillikuma un Patērētāju tiesību likuma normām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra viedoklis par suni kā preci - suņa pircēja tiesības un suņa pārdevēja pienākumi.**

Attiecībā uz pārdevēja sniegtajām garantijām sakarā ar šķirnes suņa
veselību, fizisko stāvokli, būtu jāvēršas pie Pārtikas un veterinārā dienesta, jo PTAC nav speciālo zināšanu sakarā ar šķirnes sunim izvirzītajām vispārējām prasībām.
Suns ir uzskatāms par kustamu un ķermenisku lietu Civillikuma 841.,842.pantu izpratnē, kā arī par preci Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL) 1.panta 6.punkta izpratnē un tādējādi uz suņa pircēju attiecas PTAL normas. Tādēļ suņa pārdevējam būtu jāsniedz gan patiesa, gan pilnīga informācija par suni saskaņā ar PTAL 17.pantu, turklāt, ja šāda informācija nav sniegta un tās nesniegšanas rezultātā suns saslimst, vai kā citādi to nav iespējams "lietot paredzētajam nolūkam", tad suns uzskatāms par neatbilstošu līguma noteikumiem un sakarā ar to patērētājam ir tiesības prasīt pārdevējam atkarībā no tā, kad radusies suņa neatbilstība līguma noteikumiem, PTAL 28.pantā paredzēto darbību veikšanu, tajā skaitā, ja suņa neatbilstība līguma noteikumiem atklājusies ātrāk kā sešus mēnešu no tā iegādāšanās dienas - arī pirkuma līguma atcelšanu un pārdevējam samaksātās naudas summas atgriešanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums: http://www.likumi.lv/doc.php?id=23309


* - komentārs tapis pēc www.goldenretriever.lv lūguma.
Teksta pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz www.goldenretriever.lv obligāta.