Publicēts ar Autores īpašu atļauju mājas lapai www.goldenretriever.lv

Perspektīvas


Riska faktoru kontrole profilakses iespējas paildzināt suņa dzīvi.

Suņu audzētāji ir pieraduši uzskatīt, ka profilaktisko veselības aprūpi sāk ar suņa un kuces izvēli. Galvenie priekšnosacījumi ir gurnu, elkoņu, acu un sirds pārbaudes. Turklāt daudzi suņu audzētāji mēģina – cik vien tas ir viņu spēkos – apsvērt tādus faktorus kā ādas problēmas un alerģijas, epilepsiju, vēzi, hypothyroidism un citas sugas izplatītākās veselības problēmas. Tas ir grūts un bieži neauglīgs uzdevums.

Protams, šāda ģenētiska atlase netiek praktizēta cilvēku vairošanās procesā, izņemot ļoti īpašus apstākļus. Profilaktiskā veselības aprūpe parasti izlaiž vecāku (gēnu) atlasi, tā vietā pievēršoties riska faktoru noteikšanai un kontrolei. Bez organizētas darbības cilvēka gēnu kopuma izmainīšanā (kā tas notiek suņu audzēšanā) riska kontrole izrādījusies apbrīnojami efektīva metode, uzlabojot dzīves kvalitāti un mūža ilgumu. Lai gan riska kontroles nozare cilvēkiem ir daudz labāk izpētīta, aizvien vairāk ir pierādījumu, ka līdzīgas profilaktiskās kontroles metodes der arī suņiem. Dažos gadījumos riska kontrole var pat iespaidot suņu veselību un mūža ilgumu līdzīgi kā vai pat labāk par ģenētisko atlasi.


Mārciņa profilakses

1987. gadā firmā „Purina” zinātnieki uzsāka pētījumus ar 48 vienāda vecuma un dzimuma labradoru retrīveriem (24 pāriem) (1). Sākot ar astoņu nedēļu vecumu vienam sunim no katra pāra ļāva ēst visu, ko viņš vēlas, kamēr viņa pāriniekam deva 75% no šī daudzuma. Pēc 3,25 gadiem brīvi ēdošā barības daudzumu ierobežoja, lai novērstu aptaukošanos, bet pārinieks saņēma 75% no šī samazinātā daudzuma. Suņu dzīves laikā tika kontrolēti dažādi viņu veselības un novecošanas indikatori.

Rezultāti bija dramatiski, jo suņi, kuru barības daudzums bija ierobežots, nodzīvoja vidēji 22 mēnešus ilgāk nekā brīvi ēdošā grupa. Turklāt suņi, kuri saņēma mazāk barības, mazāk un lielākā vecumā sāka slimot ar vēzi, kaulu artrītu un aknu slimībām nekā viņu pārinieki. Pētījumi ar barības ierobežojumu citiem dzīvniekiem, tai skaitā, pelēm un žurkām, deva tādus pašus rezultātus, arī pirmie dati par Rēzus pērtiķiem to pierāda. Neviens no zināmajiem sugu atlases faktoriem neatstāt tik lielu iespaidu uz mūža ilgumu, kā tas iespējams, ierobežojot kalorijas, saskaņā ar šo pētījumu.

Rezultātu sīkāka izpēte (2) uzrāda piecas reizes biežāku kaulu artrīta izplatību gūžās brīvi barotajiem suņiem nekā suņiem, kuru barības daudzums bijis ierobežots. Lai gan elkoņu locītavu bojājumi nebija nozīmīgi lielāki brīvi barotajiem suņiem, locītavu slimības viņu vidū bija biežāk izplatītas. Piedevām atklājās, ka viltus grūtniecības brīvi barotajām kucītēm bija biežāk sastopamas nekā otrai grupai (3).

Dzimšana līdz astoņas nedēļas

Augstāk minēti dati salīdzina rezultātus suņiem ar dažādu uzņemto kaloriju daudzumu, sākot no astoņu nedēļu vecuma. Lai gan vēl nav veikti pētījumi par suņu barošanu no „dzimšanas līdz nāvei”, pastāv zināmas norādes, ka periods no dzimšanas līdz astoņu nedēļu vecumam arī var būt nozīmīgs riska kontrolē. Pētot kucēnus, kuri tikuši baroti ar pudelīti, lai samazinātu augšanas ātrumu, atklājās, ka viņi retāk slimo ar gūžu displāziju, salīdzinot ar ātrāk augošajiem kucēniem (4). Daudzi pētījumi apstiprinājuši – lai gan gūžu displāzija neparādās piedzimstot, izmaiņas var sākties jau pirmajās dzīvības nedēļās (5). Lai gan papildus datu trūkst, pašreizējā informācija liek domāt, ka rūpīga riska kontrole nozīmē kontrolēt kaloriju uzņemšanu tikko dzimušiem kucēniem, lai samazinātu augšanas ātrumu1.

Norādes uz citu potenciālu riska kontroles stratēģiju attiecībā uz jaundzimušiem kucēniem mēs varam gūt pētījumos par cilvēkiem desmitiem gadu garumā. Uzskatāmi pierādīts (6), ka cilvēku mazuļiem, kas ilgi zīdīti ar mātes pienu, visu mūžu ir mazāks alerģiju un astmas risks, salīdzinot ar mazuļiem, kuriem agri sākuši dot piena maisījumu vai cietu barību. Par suņiem līdzīgu pētījumu nav, un nav zināms, ciktāl šie dati par cilvēkiem ir attiecināmi uz suņiem. Taču vairumā gadījumu lēmums sākt kucēnu barot ar piena maisījumu vai cietu barību balstās uz individuāliem ieradumiem un praksi nevis konkrēto situāciju. Šādus lēmumus var viegli izmainīt. Tādai sugai kā zelta retrīveri, kurai ir augsts risks, ka dzīves laikā izveidojas atopijas (alerģijas reakcijas) (24% saskaņā ar 1998. gada veselības pētījumu), lēmums atlikt pāriešanu no mātes piena uz citu barību līdz vēlākam vecumam varētu būt aktīva rīcība šī riska samazināšanā. („Cita barība” ir jebkura barība, kas nenāk no kucītes, ieskaitot suņu piena maisījumus un, protams, cietā barība.) Vairumu kucēnu māte var izbarot līdz aptuveni 5 nedēļu vecumam.

Pārtikas piedevas

Vairākos cilvēku pētījumos pēdējo desmit gadu laikā atklājies, ka antioksidanti pārtikas piedevu veidā var uzlabot veselību. Pie antioksidantiem pieder beta karotīns, lycopede un vitamīni A, C un E. Selēns ir minerāls, nevis antioksidants, bet sastopams antioksidantu enzīmu sastāvā un bieži grupējas ar antioksidantiem. Plaši, pēc nejaušības principa atlasītu cilvēku pētījumu rezultāti, kas publicēti 1993. gadā, uzrāda, ka beta karotīna, E vitamīna un selēnija kombinācija ievērojami ierobežo zināmas vēža formas un vēzi kopumā (7), un turpmākie pētījumi apstiprināja šos pieņēmumus. Taču dažos pretrunīgos pētījumos šādi uzlabojumi netika atrasti, un saskaņā ar Savienoto Valstu Profilakses Komisijas nostāju, pierādījumi pašlaik ir nepietiekoši, lai ieteiktu vai aizliegtu cilvēkiem ikdienā lietot antioksidantu pārtikas piedevas (8).

Suņu pētnieki arī sākuši novērot antioksidantu pārtikas piedevu ietekmi uz suņiem, un jaunākie pētījumi (9) norāda dažas potenciālas priekšrocības: „Šie atklājumi suņu vidū liek domāt, ka antioksidantu pārtikas piedevas var palielināt antioksidantu vielmaiņu, kas ietekmē labvēlīgi, samazinot DNS bojājumus, uzlabojot imūnsistēmu. Šiem atklājumiem ir arī plašāka nozīme, jo brīvo radikāļu izraisītie traucējumi saistās ar dažādiem deģeneratīviem bojājumiem un novecošanu kopumā.” Citi pētījumi (10) analizēja pārtikas piedevas luteīna (? pieder pie karotīna grupas) ietekmi uz imūno sistēmu un nonāca pie secinājuma: „Luteīna diēta stimulēja gan šūnu pastarpināto, gan humorālo imūno reakciju mājas suņiem.” Pēc līdzīgiem pētījumiem ar cilvēkiem, jaunākie pētījumi par selēna piedevu suņiem (11) atklāja: „Šie dati vedina domāt, ka pārtikas piedeva selēns samazina DNS bojājumus un palielina epitēlija šūnu apoptosis novecojoša suņa prostatas dziedzerī.” Taču visos suņu pētījumos atzīta augstākminētā antioksidantu pārtikas piedevu iedarbība šūnu līmenī. Tāpat kā ar cilvēkiem, pētījumi solās būt nepilnīgi un brīžiem pretrunīgi, un publicēti tikai daži pētījumi, kuros analizēts patiesais ātrums un vecums, kad sākas slimības suņiem, kuriem dotas pārtikas piedevas. Tomēr potenciālās priekšrocības ir pietiekami ievērojamas, bet kaitējums minimāls (ar nosacījumu, ka īpašnieki rūpīgi ievēro, lai nepārdozētu, jo īpaši A vitamīnu), tāpēc uzmanīgi īpašnieki un suņu audzētāju varētu apsvērt iespēju dot antioksidantu un selēna pārtikas piedevas, lai ierobežotu daudzos riskus, kas apdraud Zelta Retrīverus, tai skaitā, imūnsistēmas disfunkciju, vēzi un ar vecumu saistītās izmaiņas.

Interesi izraisa arī daudzie pētījumi ar cilvēkiem, kas norāda uz labvēlīgo ietekmi, kāda ēdienkartē ir tādiem dārzeņiem kā brokoļiem, puķu kāpostiem, Briseles kāpostiem un kāpostiem. Kādā nesenā publikācijā (12) teikts: „Amerikas Vēža pētījumu institūta pētījumi secina, ka diētas izmaiņas, tikai palielinot augļu un dārzeņu uzņemšanu līdz piecām porcijām dienā, samazina vēža saslimšanas risku līdz pat 20%. (..) Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka minēto dārzeņu ēšana aizsargā pret vēzi daudz efektīvāk nekā visi pārējie dārzeņi un augļi kopā.” Citi pētījumi (13) atzīst: „Tādi dārzeņi kā brokoļi un puķu kāposti īpaši labi aizsargā pret vēzi.” Maz līdzīgu pētījumu ir veikti ar suņiem. Taču kādā nelielā pētījumā (14) par skotu terjeriem, kuri ir ģenētiski viegli uzņēmīgi pret pārejošo šūnu karcinomu/ļaundabīgo audzēju (urīnvadu vēzi), atklājās zināma aizsardzība suņiem, kas trīsreiz nedēļa tika baroti ar brokoļiem un kāpostiem. Tāpat kā antioksidantu, arī šo dārzeņu iespējamās priekšrocības suņiem vēl ir rūpīgi jāizpēta. Taču, ņemot vērā vēža lielo izplatību sugā, daži īpašnieki varētu mēreni papildināt savu suņu diētu ar šiem dārzeņiem, jo tie varētu samazināt vēža risku. Tāpat kā cita cilvēku barība (jo īpaši šokolāde un kofeīns), daži dārzeņi (piemēram, sīpoli) un augļi (piemēram, vīnogas un rozīnes) var būt suņiem toksiski pat nelielos daudzumos. Īpašniekiem vajadzētu konsultēties ar saviem veterinārārstiem, pirms iekļaut savu suņu ēdienkartē jaunu barību.

Daži pētījumi norāda, ka slimību profilaksei, iespējams, noder diēta, kurā īpaši sabalansētas taukskābes omega-3 (n-3, sastopama zivju eļļā) un omega-6 (n-6, jeb linolskābe, kas sastopama dārzeņu eļļā). Kāds atzīmēja: „Visumā šis pētījums apliecina, ka barojot ar ēdienu, kurā taukskābju (n-6):(n-3) attiecība ir 5:1, efekts uz jaunu vai novecojušu suņu imūno reakciju ir drīzāk pozitīvs nekā negatīvs.” (15). Lai gan grūti, jo viss atkarīgs no taukskābju devas suņu pamata barībā, īpašnieki varētu apsvērt iespēju dot pārtikas piedevas ar taukskābēm, lai sasniegtu pētījumā ieteikto attiecību 5:1 (n-6):(n-3).

Mazāk izpētīti ir potenciālie slimību profilakses efekti, ja tādi vispār ir, no pārtikas piedevas glukozamīna hidrohlorīda un hondroitīna sulfāta (? chondroitin sulfate (Cosaqin)). Lai gan pētījumi (16) ar kucēniem norāda, ka glukozamīna hidrohlorīdam līdzīgas vielas – glikozamīnglikāna polisulfāta (? glycosaminoglycan polysulfate (Adequan)) - intramuskulāras injekcijas, šķiet, samazina gūžu displāzijas biežumu, pētījumi nav apstiprinājuši līdzīgu profilaktisku efektu pārtikas piedevām ar glukozamīnu (ar vai bez hondroitīna). Taču pārtikas piedevas ar orāli lietojamo glukozamīna hidrohlorīdu un hondroitīna sulfātu izrādījušās labvēlīgas jau esoša kaulu artrīta ārstēšanai.

Vairāk nekā skaists smaids


Droši vien vairums īpašnieku zina, ka viņiem „vajadzētu” ievērot zobu profilaksi, tīrot suņiem zobus. Īpašnieki zina, ka tīrot suņiem zobus, var novērst zobu bojāšanos un smaganu saslimšanas – tas nav nekas jauns. Tomēr lielākā daļa suņu saimnieku, šķiet, izturas nevērīgi pret šo savu suņu ikdienas aprūpi droši vien tāpēc, ka uzskata par nenozīmīgu potenciāli nopietnu veselības apdraudējumu sarakstā. Taču cilvēku vidū parādās atzinums, ka periodontīts var atstāt graujošu efektu uz visu organismu, un pašreiz ar tā pētīšanu nodarbojas daudzi zinātnieki. Kādā nesenā pētījumā (17) secināts: „Kumulatīvi pierādījumi liecina, ka periodontīts var būt nozīmīgs cēlonis slimīgumam un nāvei no dažādām sistēmiskām slimībām,” piemetinot, „Sistēmisko infekciju piemēra ar būt mutes dobuma mikroorganismi, tai skaitā infekciozais endokardīts, pneimonija (..) un dažādas nāvējošas infekcijas. Iekaisušas smaganas veido rezervuāru herpes vīrusam.” Vēl viens pētījums (18) apstiprināja: „Aizvien pieaugošs skaits zinātnisku pierādījumu norāda, ka smags periodontīts var pastiprināt uzņēmību pret noteiktām svarīgām sistēmiskām slimībām un sindromiem, piemēram, sirds-asinsvadu slimībām, cukurslimību, sarežģījumiem grūtniecībā un plaušu infekcijām.”

Šī potenciālā sistēmiskā periodontīta ietekme uz suņiem ir mazāk izpētīta. Tomēr zināms, ka suņu īpašnieki nevērīgi izturas pret profilaktiska zobu kopšanu, tāpēc šeit ir lielas iespējas uzlabot situāciju. Regulāras zobu netīrīšanas sekas atzīmētas kādā pētījumā (19), kur secināts: „Periodontīts ir visizplatītākā slimība, no kuras cieš pieauguši suņi un kaķi. Tā ir arī viegli novēršana slimība. Slimības mānīgā daba un prasība mājdzīvnieka īpašniekam aktīvi piedalīties padara šo klientu un sabiedrības izglītošanu par vitālu uzdevumu. (..) Veiksmes gadījumā klientu mājdzīvnieki nodzīvos veselīgāku un ilgāku mūžu.”

Tāpat kā cilvēkiem, zobu tīrīšanai vislielākais efekts ir tad, ja to dara ik dienas1. Pat regulāra, periodiska profesionāla zobu higiēna nedod tādas priekšrocības kā zobu tīrīšana katru vai gandrīz katru dienu (20). Patīkamas ziņas saimniekiem, ka daži veikalos pārdotie suņu graužamie priekšmeti zobu higiēnai, šķiet, noder periodontīta novēršanai (21), un ietaupa laiku zobu higiēnai mājās. Vienā pētījumā (22) secināts: „Ikdienas barošana ar zobu higiēnai labvēlīgu barību ievērojami samazināja smaganu iekaisumu un gingivītu par 39% un 36%, attiecīgi salīdzinot ar ikdienā doto tipisko sauso barību.” Taču zelējamie priekšmeti zobu higiēnai, barība zobu higiēnai un sakasas neaizstāj zobu tīrīšanu vismaz katru otro dienu, jo tikai tīrīšana samazina anaerobiskās baktērijas, kas uzkrājas zem smaganu līnijas.

1998. gada GRCA/GRF pārskats par veselību

1998. gada GRCA/GRF pārskats par veselību (23) sniedz intriģējošus un noderīgus datus, kas varētu palīdzēt suņu saimniekiem pieņemt gudrus lēmumus vairākās citās profilaktiskās veselības aprūpes jomās. Ziņojumā teikts: „Limfosarkomas izplatības biežuma ievērojama krišanās novērota Zelta retrīveriem, kuru saimnieki bieži lietojuši pretblusu/pretērču tabletes, šampūnus un aerosolus. Līdzīgā kārtā hemangiosarkomas samazināšanās novērota saistībā ar pretblusu/pretērču tablešu lietošanu.” Iemesls šai saistībai nav zināms, bet Zelta Retrīveru Fonds pašreiz finansē pētījumu par kādu daudzsološu teoriju. Šajā pētījumā tiks analizēta iespējamā saistība starp blusu un ērču pārnēsātajām slimībām, piemēram, Ehlichia un/vai Bartonella spp. un limfomas attīstību zelta retrīveriem pēcāk. Lai gan mehānisms, kāpēc samazinās limfomas un hemangiosarkomas izplatības biežums, jo vairāk tiek lietoti pretblusu un pretērču preparāti, vēl joprojām nav zināms, šī pētījuma rezultāti var sniegt papildus drošību īpašniekiem, ka šo produktu lietošana, apkarojot ārējos parazītus, palīdz viņu suņiem.

Dati, kas saistīti ar kastrēšanas vecumu, sniedz īpašniekiem papildus informāciju, balstoties uz kuru pieņemt lēmumu, kādā vecumā veikt sterilizāciju. Pārskatā par veselību teikts: „Gan kucītes, gan suņi, kas sterilizēti jaunāki par viena gada vecumu, pieauguši ir ievērojami garāki nekā tie, kuri sterilizēti gada vecumā un vecāki, kā arī neskarti dzīvnieki.” Šī saistība starp augumu pieaugušā vecumā un vecumu, kurā veikta sterilizācija, ir vēl nozīmīgāka, kad to papildina sekojoši atklājumi: „Kucīšu un suņu vidū – jo lielāks dzīvnieks pieaugušā vecumā, jo īsāks vidējais mūža ilgums. Atšķirība bija pat 1,1 un 2,2 gadi, kad atbilstoši garākajām un īsākajām kucītēm un suņiem iestājās nāve.” Turklāt sterilizētiem suņiem un kucītēm bija lielāks risks saslimt ar hypothyroidism salīdzinājumā ar vaislīgajiem suņiem un kucītēm, kur riska pieaugums starp dzimumiem ir attiecīgi 80% un 60%.

Kopsavilkums


Riska kontrole ir spēcīgs, tomēr bieži nenovērtēts, palīglīdzeklis, uzlabojot suņu veselību un mūža ilgumu. Risks saslimt ar dažādām slimībām suņa mūžā nav atkarīgs tikai no gēniem, arī laba kopšana var ievērojami samazināt varbūtību, ka slimības genotipa potenciāls kļūs par slimības fenotipu izpausmi. Lai gan ne visi suņu saimnieki izlems pielietot visas metodes, tomēr ceram, ka īpašnieki apsvērs iespēju, īstenot dažas no šīm metodēm, kas varētu sniegt vislielāko labumu katram individuāli.


Uzziņas literatūra

1. J Am Vet Med Assoc. 2002 May 1;220(9):1315-20.
Effects of diet restriction on life span and age-related changes in dogs.
Kealy RD, Lawler DF, Ballam JM, Mantz SL, Biery DN, Greeley EH, Lust G, Segre M, Smith GK, Stowe HD.
2. J Am Vet Med Assoc. 2000 Dec 1;217(11):1678-80.
Evaluation of the effect of limited food consumption on radiographic evidence of osteoarthritis in dogs.
Kealy RD, Lawler DF, Ballam JM, Lust G, Biery DN, Smith GK, Mantz SL.
3. Am J Vet Res. 1999 Jul;60(7):820-5.
Influence of restricted food intake on estrous cycles and pseudopregnancies in dogs.
Lawler DF, Johnston SD, Keltner DG, Ballam JM, Kealy RD, Bunte T, Lust G, Mantz SL, Nie RC.
4. Genetics of the Dog, Ruvinsky A, Sampson J, editors.
Ch 10. Genetics of Canine Hip Dysplasia and Other Orthopaedic Traits (GJ Breur, G Lust, and RJ Todhunter)
CABI Publishing, Oxfordshire, UK, 2001
Ä
5. Textbook Of Small Animal Surgery, 3rd Edition, Slatter D, editor
CH 143. Hip Dysplasia: Pathogenesis (R.J. Todhunter and G. Lust)
Saunders, Oxford, UK, 2003
6. Curr Opin Allergy Clin Immunol. 2001 Jun;1(3):229-36.
Prevention.
Halken S, Host A.
7. J Natl Cancer Inst 1993;85:1483-91.
Nutrition intervention trials in Linxian, China: supplementation with specific vitamin/mineral combinations, cancer incidence, and disease-specific mortality in the general population.
Blot WJ, Li JY, Taylor PR, et al.
8. Ann Intern Med 2003 Jul 1;139(1):51-5
Routine vitamin supplementation to prevent cancer and cardiovascular disease: recommendations and rationale
United States Preventive Services Task Force – Independent Expert Panel
9. J Nutr. 2002 Jun;132(6 Suppl 2):1720S-4S.
Role of dietary antioxidants to protect against DNA damage in adult dogs.
Heaton PR, Reed CF, Mann SJ, Ransley R, Stevenson J, Charlton CJ, Smith BH, Harper EJ, Rawlings JM.
10. Vet Immunol Immunopathol. 2000 May 23;74(3-4):315-27.
Dietary lutein stimulates immune response in the canine.
Kim HW, Chew BP, Wong TS, Park JS, Weng BB, Byrne KM, Hayek MG, Reinhart GA.
11. J Natl Cancer Inst. 2003 Feb 5;95(3):237-41.
Effects of dietary selenium supplementation on DNA damage and apoptosis in canine prostate.
Waters DJ, Shen S, Cooley DM, Bostwick DG, Qian J, Combs GF Jr, Glickman LT, Oteham C, Schlittler D, Morris JS.
12. Integr Cancer Ther. 2004 Mar;3(1):5-12.
Cruciferous vegetables: cancer protective mechanisms of glucosinolate hydrolysis products and selenium.
Keck AS, Finley JW.
13. Nutr Rev. 2003 Jul;61(7):250-4.
The antioxidant responsive element (ARE) may explain the protective effects of cruciferous vegetables on cancer.
Finley JW.
14. Genes, Dogs, and Cancer, 2nd Annual Conference, Sept 18-20, 2002
Dietary and Environmental Risk Factors for Transitional Cell Carcinoma of the Urinary Bladder in Scottish Terrier Dogs – Preliminary Findings
Glickman, LT
15. Vet Immunol Immunopathol. 1999 Aug 2;69(2-4):165-83.
Effect of age, breed and dietary omega-6 (n-6): omega-3 (n-3) fatty acid ratio on immune function, eicosanoid production, and lipid peroxidation in young and aged dogs.
Kearns RJ, Hayek MG, Turek JJ, Meydani M, Burr JR, Greene RJ, Marshall CA, Adams SM, Borgert RC, Reinhart GA.
16. Am J Vet Res. 1992 Oct;53(10):1836-43.
Effects of intramuscular administration of glycosaminoglycan polysulfates on signs of incipient hip dysplasia in growing pups.
Lust G, Williams AJ, Burton-Wurster N, Beck KA, Rubin G.
17. Int Dent J. 2003;53 Suppl 3:200-7.
Update on general health risk of periodontal disease.
Slots J.
18. Hong Kong Med J. 2003 Feb;9(1):31-7.
Are periodontal diseases risk factors for certain systemic disorders – what matters to medical practitioners?
Jin LJ, Chiu GK, Corbet EF.
19. Vet Clin North Am Small Anim Pract. 1998 Sep;28(5):1129-45.
Prevention of periodontal disease.
DuPont GA.
20. J Small Anim Pract. 2001 Feb;42(2):67-70.
Effect of long-term intermittent periodontal care on canine periodontal disease.
Ingham KE, Gorrel C.
21. J Vet Dent. 1999 Jun;16(2):77-81.
Effect of a new dental hygiene chew on periodontal health in dogs.
Gorrel C, Warrick J, Bierer TL.
22. J Vet Dent. 2002 Mar;19(1):15-8.
Effects of a dental food on plaque accumulation and gingival health in dogs.
Logan EI, Finney O, Hefferren JJ.
23. The Golden Retriever Foundation, 2000
The Golden Retriever Club of America National Health Survey, 1998-1999.
Glickman L, Glickman N, Thorpe R


po Box 1110 • Bath, OH • 44210
Phone: 330-668-0044 • Fax: 330-668-0055
rhondahovan@aol.com