Publicēts ar Autores īpašu
atļauju mājas lapai www.goldenretriever.lv
Perspektīvas
Riska faktoru kontrole profilakses iespējas paildzināt suņa dzīvi.
Suņu audzētāji ir pieraduši uzskatīt, ka profilaktisko veselības aprūpi sāk ar
suņa un kuces izvēli. Galvenie priekšnosacījumi ir gurnu, elkoņu, acu un sirds
pārbaudes. Turklāt daudzi suņu audzētāji mēģina cik vien tas ir viņu spēkos
apsvērt tādus faktorus kā ādas problēmas un alerģijas, epilepsiju, vēzi,
hypothyroidism un citas sugas izplatītākās veselības problēmas. Tas ir grūts un
bieži neauglīgs uzdevums.
Protams, šāda ģenētiska atlase netiek praktizēta cilvēku vairošanās procesā,
izņemot ļoti īpašus apstākļus. Profilaktiskā veselības aprūpe parasti izlaiž
vecāku (gēnu) atlasi, tā vietā pievēršoties riska faktoru noteikšanai un
kontrolei. Bez organizētas darbības cilvēka gēnu kopuma izmainīšanā (kā tas
notiek suņu audzēšanā) riska kontrole izrādījusies apbrīnojami efektīva metode,
uzlabojot dzīves kvalitāti un mūža ilgumu. Lai gan riska kontroles nozare
cilvēkiem ir daudz labāk izpētīta, aizvien vairāk ir pierādījumu, ka līdzīgas
profilaktiskās kontroles metodes der arī suņiem. Dažos gadījumos riska kontrole
var pat iespaidot suņu veselību un mūža ilgumu līdzīgi kā vai pat labāk par
ģenētisko atlasi.
Mārciņa profilakses
1987. gadā firmā Purina zinātnieki uzsāka pētījumus ar 48 vienāda vecuma un
dzimuma labradoru retrīveriem (24 pāriem) (1). Sākot ar astoņu nedēļu vecumu
vienam sunim no katra pāra ļāva ēst visu, ko viņš vēlas, kamēr viņa pāriniekam
deva 75% no šī daudzuma. Pēc 3,25 gadiem brīvi ēdošā barības daudzumu
ierobežoja, lai novērstu aptaukošanos, bet pārinieks saņēma 75% no šī samazinātā
daudzuma. Suņu dzīves laikā tika kontrolēti dažādi viņu veselības un novecošanas
indikatori.
Rezultāti bija dramatiski, jo suņi, kuru barības daudzums bija ierobežots,
nodzīvoja vidēji 22 mēnešus ilgāk nekā brīvi ēdošā grupa. Turklāt suņi, kuri
saņēma mazāk barības, mazāk un lielākā vecumā sāka slimot ar vēzi, kaulu artrītu
un aknu slimībām nekā viņu pārinieki. Pētījumi ar barības ierobežojumu citiem
dzīvniekiem, tai skaitā, pelēm un žurkām, deva tādus pašus rezultātus, arī
pirmie dati par Rēzus pērtiķiem to pierāda. Neviens no zināmajiem sugu atlases
faktoriem neatstāt tik lielu iespaidu uz mūža ilgumu, kā tas iespējams,
ierobežojot kalorijas, saskaņā ar šo pētījumu.
Rezultātu sīkāka izpēte (2) uzrāda piecas reizes biežāku kaulu artrīta izplatību
gūžās brīvi barotajiem suņiem nekā suņiem, kuru barības daudzums bijis
ierobežots. Lai gan elkoņu locītavu bojājumi nebija nozīmīgi lielāki brīvi
barotajiem suņiem, locītavu slimības viņu vidū bija biežāk izplatītas. Piedevām
atklājās, ka viltus grūtniecības brīvi barotajām kucītēm bija biežāk sastopamas
nekā otrai grupai (3).
Dzimšana līdz astoņas nedēļas
Augstāk minēti dati salīdzina rezultātus suņiem ar dažādu uzņemto kaloriju
daudzumu, sākot no astoņu nedēļu vecuma. Lai gan vēl nav veikti pētījumi par
suņu barošanu no dzimšanas līdz nāvei, pastāv zināmas norādes, ka periods no
dzimšanas līdz astoņu nedēļu vecumam arī var būt nozīmīgs riska kontrolē. Pētot
kucēnus, kuri tikuši baroti ar pudelīti, lai samazinātu augšanas ātrumu,
atklājās, ka viņi retāk slimo ar gūžu displāziju, salīdzinot ar ātrāk augošajiem
kucēniem (4). Daudzi pētījumi apstiprinājuši lai gan gūžu displāzija neparādās
piedzimstot, izmaiņas var sākties jau pirmajās dzīvības nedēļās (5). Lai gan
papildus datu trūkst, pašreizējā informācija liek domāt, ka rūpīga riska
kontrole nozīmē kontrolēt kaloriju uzņemšanu tikko dzimušiem kucēniem, lai
samazinātu augšanas ātrumu1.
Norādes uz citu potenciālu riska kontroles stratēģiju attiecībā uz jaundzimušiem
kucēniem mēs varam gūt pētījumos par cilvēkiem desmitiem gadu garumā. Uzskatāmi
pierādīts (6), ka cilvēku mazuļiem, kas ilgi zīdīti ar mātes pienu, visu mūžu ir
mazāks alerģiju un astmas risks, salīdzinot ar mazuļiem, kuriem agri sākuši dot
piena maisījumu vai cietu barību. Par suņiem līdzīgu pētījumu nav, un nav
zināms, ciktāl šie dati par cilvēkiem ir attiecināmi uz suņiem. Taču vairumā
gadījumu lēmums sākt kucēnu barot ar piena maisījumu vai cietu barību balstās uz
individuāliem ieradumiem un praksi nevis konkrēto situāciju. Šādus lēmumus var
viegli izmainīt. Tādai sugai kā zelta retrīveri, kurai ir augsts risks, ka
dzīves laikā izveidojas atopijas (alerģijas reakcijas) (24% saskaņā ar 1998.
gada veselības pētījumu), lēmums atlikt pāriešanu no mātes piena uz citu barību
līdz vēlākam vecumam varētu būt aktīva rīcība šī riska samazināšanā. (Cita
barība ir jebkura barība, kas nenāk no kucītes, ieskaitot suņu piena maisījumus
un, protams, cietā barība.) Vairumu kucēnu māte var izbarot līdz aptuveni 5
nedēļu vecumam.
Pārtikas piedevas
Vairākos cilvēku pētījumos pēdējo desmit gadu laikā atklājies, ka antioksidanti
pārtikas piedevu veidā var uzlabot veselību. Pie antioksidantiem pieder beta
karotīns, lycopede un vitamīni A, C un E. Selēns ir minerāls, nevis
antioksidants, bet sastopams antioksidantu enzīmu sastāvā un bieži grupējas ar
antioksidantiem. Plaši, pēc nejaušības principa atlasītu cilvēku pētījumu
rezultāti, kas publicēti 1993. gadā, uzrāda, ka beta karotīna, E vitamīna un
selēnija kombinācija ievērojami ierobežo zināmas vēža formas un vēzi kopumā (7),
un turpmākie pētījumi apstiprināja šos pieņēmumus. Taču dažos pretrunīgos
pētījumos šādi uzlabojumi netika atrasti, un saskaņā ar Savienoto Valstu
Profilakses Komisijas nostāju, pierādījumi pašlaik ir nepietiekoši, lai ieteiktu
vai aizliegtu cilvēkiem ikdienā lietot antioksidantu pārtikas piedevas (8).
Suņu pētnieki arī sākuši novērot antioksidantu pārtikas piedevu ietekmi uz
suņiem, un jaunākie pētījumi (9) norāda dažas potenciālas priekšrocības: Šie
atklājumi suņu vidū liek domāt, ka antioksidantu pārtikas piedevas var
palielināt antioksidantu vielmaiņu, kas ietekmē labvēlīgi, samazinot DNS
bojājumus, uzlabojot imūnsistēmu. Šiem atklājumiem ir arī plašāka nozīme, jo
brīvo radikāļu izraisītie traucējumi saistās ar dažādiem deģeneratīviem
bojājumiem un novecošanu kopumā. Citi pētījumi (10) analizēja pārtikas piedevas
luteīna (? pieder pie karotīna grupas) ietekmi uz imūno sistēmu un nonāca pie
secinājuma: Luteīna diēta stimulēja gan šūnu pastarpināto, gan humorālo imūno
reakciju mājas suņiem. Pēc līdzīgiem pētījumiem ar cilvēkiem, jaunākie pētījumi
par selēna piedevu suņiem (11) atklāja: Šie dati vedina domāt, ka pārtikas
piedeva selēns samazina DNS bojājumus un palielina epitēlija šūnu apoptosis
novecojoša suņa prostatas dziedzerī. Taču visos suņu pētījumos atzīta
augstākminētā antioksidantu pārtikas piedevu iedarbība šūnu līmenī. Tāpat kā ar
cilvēkiem, pētījumi solās būt nepilnīgi un brīžiem pretrunīgi, un publicēti
tikai daži pētījumi, kuros analizēts patiesais ātrums un vecums, kad sākas
slimības suņiem, kuriem dotas pārtikas piedevas. Tomēr potenciālās priekšrocības
ir pietiekami ievērojamas, bet kaitējums minimāls (ar nosacījumu, ka īpašnieki
rūpīgi ievēro, lai nepārdozētu, jo īpaši A vitamīnu), tāpēc uzmanīgi īpašnieki
un suņu audzētāju varētu apsvērt iespēju dot antioksidantu un selēna pārtikas
piedevas, lai ierobežotu daudzos riskus, kas apdraud Zelta Retrīverus, tai
skaitā, imūnsistēmas disfunkciju, vēzi un ar vecumu saistītās izmaiņas.
Interesi izraisa arī daudzie pētījumi ar cilvēkiem, kas norāda uz labvēlīgo
ietekmi, kāda ēdienkartē ir tādiem dārzeņiem kā brokoļiem, puķu kāpostiem,
Briseles kāpostiem un kāpostiem. Kādā nesenā publikācijā (12) teikts: Amerikas
Vēža pētījumu institūta pētījumi secina, ka diētas izmaiņas, tikai palielinot
augļu un dārzeņu uzņemšanu līdz piecām porcijām dienā, samazina vēža saslimšanas
risku līdz pat 20%. (..) Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka minēto dārzeņu
ēšana aizsargā pret vēzi daudz efektīvāk nekā visi pārējie dārzeņi un augļi
kopā. Citi pētījumi (13) atzīst: Tādi dārzeņi kā brokoļi un puķu kāposti īpaši
labi aizsargā pret vēzi. Maz līdzīgu pētījumu ir veikti ar suņiem. Taču kādā
nelielā pētījumā (14) par skotu terjeriem, kuri ir ģenētiski viegli uzņēmīgi
pret pārejošo šūnu karcinomu/ļaundabīgo audzēju (urīnvadu vēzi), atklājās zināma
aizsardzība suņiem, kas trīsreiz nedēļa tika baroti ar brokoļiem un kāpostiem.
Tāpat kā antioksidantu, arī šo dārzeņu iespējamās priekšrocības suņiem vēl ir
rūpīgi jāizpēta. Taču, ņemot vērā vēža lielo izplatību sugā, daži īpašnieki
varētu mēreni papildināt savu suņu diētu ar šiem dārzeņiem, jo tie varētu
samazināt vēža risku. Tāpat kā cita cilvēku barība (jo īpaši šokolāde un
kofeīns), daži dārzeņi (piemēram, sīpoli) un augļi (piemēram, vīnogas un
rozīnes) var būt suņiem toksiski pat nelielos daudzumos. Īpašniekiem vajadzētu
konsultēties ar saviem veterinārārstiem, pirms iekļaut savu suņu ēdienkartē
jaunu barību.
Daži pētījumi norāda, ka slimību profilaksei, iespējams, noder diēta, kurā īpaši
sabalansētas taukskābes omega-3 (n-3, sastopama zivju eļļā) un omega-6 (n-6, jeb
linolskābe, kas sastopama dārzeņu eļļā). Kāds atzīmēja: Visumā šis pētījums
apliecina, ka barojot ar ēdienu, kurā taukskābju (n-6):(n-3) attiecība ir 5:1,
efekts uz jaunu vai novecojušu suņu imūno reakciju ir drīzāk pozitīvs nekā
negatīvs. (15). Lai gan grūti, jo viss atkarīgs no taukskābju devas suņu pamata
barībā, īpašnieki varētu apsvērt iespēju dot pārtikas piedevas ar taukskābēm,
lai sasniegtu pētījumā ieteikto attiecību 5:1 (n-6):(n-3).
Mazāk izpētīti ir potenciālie slimību profilakses efekti, ja tādi vispār ir, no
pārtikas piedevas glukozamīna hidrohlorīda un hondroitīna sulfāta (? chondroitin
sulfate (Cosaqin)). Lai gan pētījumi (16) ar kucēniem norāda, ka glukozamīna
hidrohlorīdam līdzīgas vielas glikozamīnglikāna polisulfāta (?
glycosaminoglycan polysulfate (Adequan)) - intramuskulāras injekcijas, šķiet,
samazina gūžu displāzijas biežumu, pētījumi nav apstiprinājuši līdzīgu
profilaktisku efektu pārtikas piedevām ar glukozamīnu (ar vai bez hondroitīna).
Taču pārtikas piedevas ar orāli lietojamo glukozamīna hidrohlorīdu un
hondroitīna sulfātu izrādījušās labvēlīgas jau esoša kaulu artrīta ārstēšanai.
Vairāk nekā skaists smaids
Droši vien vairums īpašnieku zina, ka viņiem vajadzētu ievērot zobu
profilaksi, tīrot suņiem zobus. Īpašnieki zina, ka tīrot suņiem zobus, var
novērst zobu bojāšanos un smaganu saslimšanas tas nav nekas jauns. Tomēr
lielākā daļa suņu saimnieku, šķiet, izturas nevērīgi pret šo savu suņu ikdienas
aprūpi droši vien tāpēc, ka uzskata par nenozīmīgu potenciāli nopietnu veselības
apdraudējumu sarakstā. Taču cilvēku vidū parādās atzinums, ka periodontīts var
atstāt graujošu efektu uz visu organismu, un pašreiz ar tā pētīšanu nodarbojas
daudzi zinātnieki. Kādā nesenā pētījumā (17) secināts: Kumulatīvi pierādījumi
liecina, ka periodontīts var būt nozīmīgs cēlonis slimīgumam un nāvei no dažādām
sistēmiskām slimībām, piemetinot, Sistēmisko infekciju piemēra ar būt mutes
dobuma mikroorganismi, tai skaitā infekciozais endokardīts, pneimonija (..) un
dažādas nāvējošas infekcijas. Iekaisušas smaganas veido rezervuāru herpes
vīrusam. Vēl viens pētījums (18) apstiprināja: Aizvien pieaugošs skaits
zinātnisku pierādījumu norāda, ka smags periodontīts var pastiprināt uzņēmību
pret noteiktām svarīgām sistēmiskām slimībām un sindromiem, piemēram,
sirds-asinsvadu slimībām, cukurslimību, sarežģījumiem grūtniecībā un plaušu
infekcijām.
Šī potenciālā sistēmiskā periodontīta ietekme uz suņiem ir mazāk izpētīta. Tomēr
zināms, ka suņu īpašnieki nevērīgi izturas pret profilaktiska zobu kopšanu,
tāpēc šeit ir lielas iespējas uzlabot situāciju. Regulāras zobu netīrīšanas
sekas atzīmētas kādā pētījumā (19), kur secināts: Periodontīts ir
visizplatītākā slimība, no kuras cieš pieauguši suņi un kaķi. Tā ir arī viegli
novēršana slimība. Slimības mānīgā daba un prasība mājdzīvnieka īpašniekam
aktīvi piedalīties padara šo klientu un sabiedrības izglītošanu par vitālu
uzdevumu. (..) Veiksmes gadījumā klientu mājdzīvnieki nodzīvos veselīgāku un
ilgāku mūžu.
Tāpat kā cilvēkiem, zobu tīrīšanai vislielākais efekts ir tad, ja to dara ik
dienas1. Pat regulāra, periodiska profesionāla zobu higiēna nedod tādas
priekšrocības kā zobu tīrīšana katru vai gandrīz katru dienu (20). Patīkamas
ziņas saimniekiem, ka daži veikalos pārdotie suņu graužamie priekšmeti zobu
higiēnai, šķiet, noder periodontīta novēršanai (21), un ietaupa laiku zobu
higiēnai mājās. Vienā pētījumā (22) secināts: Ikdienas barošana ar zobu
higiēnai labvēlīgu barību ievērojami samazināja smaganu iekaisumu un gingivītu
par 39% un 36%, attiecīgi salīdzinot ar ikdienā doto tipisko sauso barību. Taču
zelējamie priekšmeti zobu higiēnai, barība zobu higiēnai un sakasas neaizstāj
zobu tīrīšanu vismaz katru otro dienu, jo tikai tīrīšana samazina anaerobiskās
baktērijas, kas uzkrājas zem smaganu līnijas.
1998. gada GRCA/GRF pārskats par veselību
1998. gada GRCA/GRF pārskats par veselību (23) sniedz intriģējošus un noderīgus
datus, kas varētu palīdzēt suņu saimniekiem pieņemt gudrus lēmumus vairākās
citās profilaktiskās veselības aprūpes jomās. Ziņojumā teikts: Limfosarkomas
izplatības biežuma ievērojama krišanās novērota Zelta retrīveriem, kuru
saimnieki bieži lietojuši pretblusu/pretērču tabletes, šampūnus un aerosolus.
Līdzīgā kārtā hemangiosarkomas samazināšanās novērota saistībā ar
pretblusu/pretērču tablešu lietošanu. Iemesls šai saistībai nav zināms, bet
Zelta Retrīveru Fonds pašreiz finansē pētījumu par kādu daudzsološu teoriju.
Šajā pētījumā tiks analizēta iespējamā saistība starp blusu un ērču pārnēsātajām
slimībām, piemēram, Ehlichia un/vai Bartonella spp. un limfomas attīstību zelta
retrīveriem pēcāk. Lai gan mehānisms, kāpēc samazinās limfomas un
hemangiosarkomas izplatības biežums, jo vairāk tiek lietoti pretblusu un
pretērču preparāti, vēl joprojām nav zināms, šī pētījuma rezultāti var sniegt
papildus drošību īpašniekiem, ka šo produktu lietošana, apkarojot ārējos
parazītus, palīdz viņu suņiem.
Dati, kas saistīti ar kastrēšanas vecumu, sniedz īpašniekiem papildus
informāciju, balstoties uz kuru pieņemt lēmumu, kādā vecumā veikt sterilizāciju.
Pārskatā par veselību teikts: Gan kucītes, gan suņi, kas sterilizēti jaunāki
par viena gada vecumu, pieauguši ir ievērojami garāki nekā tie, kuri sterilizēti
gada vecumā un vecāki, kā arī neskarti dzīvnieki. Šī saistība starp augumu
pieaugušā vecumā un vecumu, kurā veikta sterilizācija, ir vēl nozīmīgāka, kad to
papildina sekojoši atklājumi: Kucīšu un suņu vidū jo lielāks dzīvnieks
pieaugušā vecumā, jo īsāks vidējais mūža ilgums. Atšķirība bija pat 1,1 un 2,2
gadi, kad atbilstoši garākajām un īsākajām kucītēm un suņiem iestājās nāve.
Turklāt sterilizētiem suņiem un kucītēm bija lielāks risks saslimt ar
hypothyroidism salīdzinājumā ar vaislīgajiem suņiem un kucītēm, kur riska
pieaugums starp dzimumiem ir attiecīgi 80% un 60%.
Kopsavilkums
Riska kontrole ir spēcīgs, tomēr bieži nenovērtēts, palīglīdzeklis, uzlabojot
suņu veselību un mūža ilgumu. Risks saslimt ar dažādām slimībām suņa mūžā nav
atkarīgs tikai no gēniem, arī laba kopšana var ievērojami samazināt varbūtību,
ka slimības genotipa potenciāls kļūs par slimības fenotipu izpausmi. Lai gan ne
visi suņu saimnieki izlems pielietot visas metodes, tomēr ceram, ka īpašnieki
apsvērs iespēju, īstenot dažas no šīm metodēm, kas varētu sniegt vislielāko
labumu katram individuāli.
Uzziņas literatūra
1. J Am Vet Med Assoc. 2002 May 1;220(9):1315-20.
Effects of diet restriction on life span and age-related changes in dogs.
Kealy RD, Lawler DF, Ballam JM, Mantz SL, Biery DN, Greeley EH, Lust G, Segre M,
Smith GK, Stowe HD.
2. J Am Vet Med Assoc. 2000 Dec 1;217(11):1678-80.
Evaluation of the effect of limited food consumption on radiographic evidence of
osteoarthritis in dogs.
Kealy RD, Lawler DF, Ballam JM, Lust G, Biery DN, Smith GK, Mantz SL.
3. Am J Vet Res. 1999 Jul;60(7):820-5.
Influence of restricted food intake on estrous cycles and pseudopregnancies in
dogs.
Lawler DF, Johnston SD, Keltner DG, Ballam JM, Kealy RD, Bunte T, Lust G, Mantz
SL, Nie RC.
4. Genetics of the Dog, Ruvinsky A, Sampson J, editors.
Ch 10. Genetics of Canine Hip Dysplasia and Other Orthopaedic Traits (GJ Breur,
G Lust, and RJ Todhunter)
CABI Publishing, Oxfordshire, UK, 2001
Ä
5. Textbook Of Small Animal Surgery, 3rd Edition, Slatter D, editor
CH 143. Hip Dysplasia: Pathogenesis (R.J. Todhunter and G. Lust)
Saunders, Oxford, UK, 2003
6. Curr Opin Allergy Clin Immunol. 2001 Jun;1(3):229-36.
Prevention.
Halken S, Host A.
7. J Natl Cancer Inst 1993;85:1483-91.
Nutrition intervention trials in Linxian, China: supplementation with specific
vitamin/mineral combinations, cancer incidence, and disease-specific mortality
in the general population.
Blot WJ, Li JY, Taylor PR, et al.
8. Ann Intern Med 2003 Jul 1;139(1):51-5
Routine vitamin supplementation to prevent cancer and cardiovascular disease:
recommendations and rationale
United States Preventive Services Task Force Independent Expert Panel
9. J Nutr. 2002 Jun;132(6 Suppl 2):1720S-4S.
Role of dietary antioxidants to protect against DNA damage in adult dogs.
Heaton PR, Reed CF, Mann SJ, Ransley R, Stevenson J, Charlton CJ, Smith BH,
Harper EJ, Rawlings JM.
10. Vet Immunol Immunopathol. 2000 May 23;74(3-4):315-27.
Dietary lutein stimulates immune response in the canine.
Kim HW, Chew BP, Wong TS, Park JS, Weng BB, Byrne KM, Hayek MG, Reinhart GA.
11. J Natl Cancer Inst. 2003 Feb 5;95(3):237-41.
Effects of dietary selenium supplementation on DNA damage and apoptosis in
canine prostate.
Waters DJ, Shen S, Cooley DM, Bostwick DG, Qian J, Combs GF Jr, Glickman LT,
Oteham C, Schlittler D, Morris JS.
12. Integr Cancer Ther. 2004 Mar;3(1):5-12.
Cruciferous vegetables: cancer protective mechanisms of glucosinolate hydrolysis
products and selenium.
Keck AS, Finley JW.
13. Nutr Rev. 2003 Jul;61(7):250-4.
The antioxidant responsive element (ARE) may explain the protective effects of
cruciferous vegetables on cancer.
Finley JW.
14. Genes, Dogs, and Cancer, 2nd Annual Conference, Sept 18-20, 2002
Dietary and Environmental Risk Factors for Transitional Cell Carcinoma of the
Urinary Bladder in Scottish Terrier Dogs Preliminary Findings
Glickman, LT
15. Vet Immunol Immunopathol. 1999 Aug 2;69(2-4):165-83.
Effect of age, breed and dietary omega-6 (n-6): omega-3 (n-3) fatty acid ratio
on immune function, eicosanoid production, and lipid peroxidation in young and
aged dogs.
Kearns RJ, Hayek MG, Turek JJ, Meydani M, Burr JR, Greene RJ, Marshall CA, Adams
SM, Borgert RC, Reinhart GA.
16. Am J Vet Res. 1992 Oct;53(10):1836-43.
Effects of intramuscular administration of glycosaminoglycan polysulfates on
signs of incipient hip dysplasia in growing pups.
Lust G, Williams AJ, Burton-Wurster N, Beck KA, Rubin G.
17. Int Dent J. 2003;53 Suppl 3:200-7.
Update on general health risk of periodontal disease.
Slots J.
18. Hong Kong Med J. 2003 Feb;9(1):31-7.
Are periodontal diseases risk factors for certain systemic disorders what
matters to medical practitioners?
Jin LJ, Chiu GK, Corbet EF.
19. Vet Clin North Am Small Anim Pract. 1998 Sep;28(5):1129-45.
Prevention of periodontal disease.
DuPont GA.
20. J Small Anim Pract. 2001 Feb;42(2):67-70.
Effect of long-term intermittent periodontal care on canine periodontal disease.
Ingham KE, Gorrel C.
21. J Vet Dent. 1999 Jun;16(2):77-81.
Effect of a new dental hygiene chew on periodontal health in dogs.
Gorrel C, Warrick J, Bierer TL.
22. J Vet Dent. 2002 Mar;19(1):15-8.
Effects of a dental food on plaque accumulation and gingival health in dogs.
Logan EI, Finney O, Hefferren JJ.
23. The Golden Retriever Foundation, 2000
The Golden Retriever Club of America National Health Survey, 1998-1999.
Glickman L, Glickman N, Thorpe R
po Box 1110 Bath, OH 44210
Phone: 330-668-0044 Fax: 330-668-0055
rhondahovan@aol.com